Biogrāfijas

Visam ir sākums un beigas ...
Šeit palikušas romu un viņu draugu dzīves, bet viņu darbi turpinās dzīvot radot labsirdību…

normunds rudevičs

Normunds Rudevičs ir Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības prezidents un pirmais romu pārstāvis pasaules valstu parlamentos, kļūstot arī par tautas ievēlētu deputātu Latvijas Republikas 7. Saeimā (1998–2002). Pasaules čigānu kopienas kongresā, kas 2000. gadā norisinājās Prāgā, viņš tika ievēlēts par Starptautiskās Romu apvienības (SRA) augsto komisāru. Kongresā piedalījās aptuveni 600 delegātu no 41 pasaules valsts, pārstāvot aptuveni 20 miljonus romu. Prāgā pirmo reizi tika izveidota plaša romu pārstāvniecība – parlaments, ministru kabinets un tiesa.
N. Rudevičs turpina uzskatīt, ka Latvija var sniegt būtisku ieguldījumu romu problēmu risināšanā pasaulē. Viņš atzīst, ka Latvijā nav tik izteiktas diskriminācijas kā Rietumeiropas valstīs. Latvijas čigānu biedrība veiksmīgi iekļāvās sabiedrībā, un 98% Latvijas romu bija pilsoņi. Daļa romu ģimeņu, kas emigrēja uz Lielbritāniju labākas dzīves meklējumos, vēlāk atgriezās dzimtenē.
Romu galvenās problēmas Latvijā saistījās ar izglītību un ekonomisko situāciju. Tika ierosināts atjaunot tradicionālos amatus, kā zirgkopību un zemkopību, kā arī veicināt bērnu izglītības iespējas.​

Runājot par romu kultūras savdabību, N. Rudevičs raksta: “Čigāniem ir savs ceļš, un pareizākais, manuprāt, būtu dot iespēju viņiem to iet. Kā es to saprotu? Ļaujiet čigāniem izkopt un attīstīt to, kas viņiem sensenis dots – atvērt cilvēku dvēseles ar dziesmu un deju, strādāt senos čigānu arodus: audzēt zirgus, darboties nelielos ģimenes rūpalos, piemēram, atvērt mazas anatnieku darbnīcas, smēdes, tirgotavas. Tā čigāns jutīsies savā ādā un iekļausies sabiedriskā un ekonomiskā dzīvē. Starp citu, esmu nobažījies, ka čigāni arvien mazāk dzied, jo viņiem jādomā, kā paēdināt savus bērnus. Ja mēs uzskatām sevi par civilizētu sabiedrību, ļausim katrai tautai dzīvot arī saskaņā ar savām tradīcijām un savu mentalitāti.”
Starptautiskais romu stāvoklis un genocīda mantojums
Otrā pasaules kara laikā Nacisti iznīcināja aptuveni 65 % čigānu. Viņiem tika atņemts zelts, kas bija noguldīts Vācijas bankās. Ar genocīda jautājumiem nodarbojas īpašs fonds Ņujorkā. Vācija piešķīra 350 miljonus vācu marku holokaustā cietušo kompensācijām, ASV – aptuveni vienu miljardu dolāru. Lavijas romi šajās prgrammas netika iekļauti, jo nebija nekādas informācijas par cietušajiem Otrā pasaules karā. Latvijas nacionālā kultūras biedrība iesniedza oficiālo iesniegumu ASV atbildīgai organizācijai ar lūgumu atsūtīt speciālās anketas, lai tās varētu aizpildīt arī Latvijā dzīvojošie romi un iekļauties programmā par kompensācijas saņemšanu. LNKB ieguldīja daudz darba, tika sagatavoti pieci juristi, lai izjautātu un aizpildītu anketas ar vairāk nekā desmit lapām un daudziem specifiskiem jautājumiem, uz kuriem daudziem romiem būtu turpat neiespējami atbildēt. No Latvijas tika iesniegti ap 800 pieteikumi kompensācijām, no kuriem apstiprināti tika tikai 384. Uz kompensāciju izdalīšanu romiem pieteicās tolaik Ilmāra Meža vadītā Latvijas – UNDP pārstāvniecība, norādot, ka tā ir kompetenta un tiesīga to darīt Latvijā. Kā beigās izrādījās, tad 2000 ASV dolāru kompensāciju vietā, šī organizācija izdalīja cietušajiem vienreizējās humanitārās palīdzības pakas ar pārtiku un malku. Tikai tie daži desmiti romu, kuri atteicās no šīs palīdzības, izcīnīja sev pienākošās naudas kompensācijas.
Starptautiski romu lielākās problēmas līdz šim ir bijusi integrācija mītnes zemēs, kultūras saglabāšana un genocīda (Samudaripen) seku novēršana. Neskatoties uz starptautisko organizāciju finansiālo atbalstu, romu stāvoklis daudzviet būtiski neuzlabojās. Pēc Padomju Savienības sabrukuma daudzu valstu romu kopienas zaudēja savu galveno iztikas avotu – tirdzniecību ar deficīta precēm. 
 
2006. gadā N. Rudevičs kļuva par Eiropas lielākās romu organizācijas European Roman Travelling Forum amatpersonu un Eiropas Parlamenta asamblejas vadītāju. Organizācija strādāja pie romu izglītības, nodarbinātības un diskriminācijas problēmu risināšanas.
Ar N. Rudeviča iniciatīvu 2005. gadā Rīgā tika izveidots pirmais romu mākslas un vēstures muzejs pasaulē. 2009. gadā Rīgā tika nodibināts centrālais romu tautības pasu departaments, taču pasportizācijas programma nesasniedza cerētos rezultātus.
2009.   gadā SRA un Latvijas Sarkanais Krusts parakstīja sadarbības līgumu par romu sociālā stāvokļa uzlabošanu. Pēc diviem gadiem SRA noslēdza sadarbības memorandu ar Latvijas Tiesībsargu, veicinot līdzīgu sadarbību arī citās valstīs.
2013.   gadā tika veikts pētījums sadarbībā ar vēsturnieku Uldi Lasmani par nacistu veikto romu genocīdu Latvijā, izpētot 45 000 arhīva dokumentu. 2015. gada 8. aprīlī LU Misiņa bibliotēkā tika izveidota un pirmo reizi izstādīta izstāde par romu genocīdu “Romu Samudaripen Latvijā”.
2015.   gada 16. augustā 9. Vispasaules romu kongresā Rīgā N. Rudevičs tika ievēlēts par SRA prezidentu, un 2022. gadā atkārtoti apstiprināts amatā. Viņa prezidentūras laikā Rīgā ir notikuši vairāki starptautiski romu pasākumi.
2016. gadā no 18. līdz 21. augustam Jūrmalā notika pirmā starptautiskā romu senioru konference, kurā bija uzsvars uz Otrā pasaules kara laikā Eiropā piedzīvotā genocīda sekām, kā arī tika aizsākta dzīvā arhīva veidošana, dokumentējot vecļaužu liecības. Šajā pasākumā SRA prezidijs un kabinets vienojās par romu genocīda starptautiskā nosaukuma “Samudaripen” (Vispārēja slepkavošana) ieviešanu apritē visā pasaulē.
2017.   gadā Rīgā notika SRA parlamenta sesija, kurā tika nolemts decentralizēt SRA pārvaldi un celt lokālo nevalstisko organizāciju statusu katrā dalībvalstī, lai efektīvāk īstenotu Eiropas projektus. 2018. gadā SRA kabineta sēdē tika pārrunātas iespējas SRA dalībai romu iziešanas no Indijas tūkstošgadei veltītai konferencei Ņūdeli, Indijā. 2019. gadā notika sanāksme, kurā starptautiskās romu sabiedrība vienojās par sasniegumu izstādes “Roma Expo 2020” organizēšanu Maskavā. Diemžēl šī N.Rudeviča iecere neīstenojās COVID-19 pandēmijas dēļ.
2022. gadā notika jau SRA 10. kongress, kurā tika atzīmēta apvienības 50 gadu jubileja un noteikts prezidentūras galvenais uzdevums – romu tuvināšanās ar viņu mātes zemi Indiju. Normunds tika atkārtoti ievēlēts par SRA prezidentu. 
N. Rudevičs atstāja nozīmīgu vēstījumu nākamajām paaudzēm: “Daudz gadu ir pagājuši, daudz kas ir padarīts un daudz kas vēl ir priekšā. Integrācijas programmas ir nomainījušas uzsvarus un tagad ir sadarbības programmas. Romus gan joprojām nelabprāt ņem darbā, taču arī tam ir rasts vismaz teorētisks risinājums. Nepieciešami tikai līdzekļi un sabiedrības iesaiste. Romi vairs nevēlas būt neredzami un nepamanāmi. Šodien mēs vēlamies tikt sadzirdēti, uzklausīti un piederīgi Latvijai kā nekad agrāk!”

Kārlis Rudevičs

Kārlis Rudevičs (1939–2002) bija spilgta un nozīmīga personība gan Latvijas kultūras, gan romu tautas vēsturē. Viņš bija dzejnieks, mākslinieks, literāts, valodnieks un sabiedriskais darbinieks, kurš savu mūžu veltīja romu kultūras attīstībai, izglītībai un identitātes stiprināšanai.
Dzimis 1939. gada 19. janvārī Vangažos, Kārlis bija desmitais bērns ģimenē. Otrā pasaules kara laikā, glābjoties no romu genocīda, ģimene pārcēlās uz Rīgu. Jau agrā bērnībā viņš izrādīja izcilas intelektuālās dotības un radošo talantu – deviņu gadu vecumā sāka rakstīt dzeju latviešu valodā, bet divpadsmit gadu vecumā par publicētajiem dzejoļiem laikrakstā “Pionieris” tika apbalvots ar ceļazīmi uz pionieru nometni “Arteks” Krimā.
Neskatoties uz smagajiem pārdzīvojumiem – mātes zaudējumu septiņu gadu vecumā un tēva nāvi deviņpadsmit gadu vecumā – Rudevičs turpināja izglītoties un pilnveidoties. Viņš bija autodidakts, kurš patstāvīgi apguva literatūru, mākslu, filozofiju, vēsturi un valodas, tostarp sanskritu.
Viens no viņa nozīmīgākajiem ieguldījumiem bija romu kultūras popularizēšana un saglabāšana. 1991. gada 26. martā, sadarbojoties ar Rakstnieku savienību, tika organizēts plašs romu kultūras vakars Mazajā Ģildē, kurā tika eksponētas Rudeviča gleznas un lasīta viņa dzeja. Šis pasākums bija nozīmīgs solis romu kultūras atdzimšanā Latvijā un sekmēja Latvijas Romu Nacionālās Kultūras biedrības izveidi.
Viņš aktīvi darbojās romu izglītības jomā. 1991. gadā Ventspilī tika atvērta pirmā romu vakarskola un 1. klase romu bērniem. 1992. gadā kopā ar Ļeksu Mānušu Rudevičs uzsāka darbu pie pirmās romu ābeces, kas tika pabeigta 1993. gadā un izdota 1996. gadā. Viens no viņa lielajiem sasniegumiem bija “Latviešu-romu-angļu etimoloģiskās vārdnīcas” un “Latviešu-romu vārdnīcas” izdošana 1997. gadā, kurā viņš ne tikai bija redaktors, bet arī līdzautors, ieviešot 6000 jaunus vārdus.
Rudevičs aktīvi piedalījās kultūras pasākumos, mākslas izstādēs un dzejas publikācijās. 1995. gadā tika atklāta viņa personālizstāde Reiterna namā, bet 1997. gadā plaša izstāde norisinājās Ventspils Novada un Mākslas muzejā. Viņš piedalījās Latvijas mazākumtautību festivālā “Latvijas vainags” un sadarbojās ar Nacionālo Kultūras biedrību asociāciju.
Literārajā darbībā Rudevičs apkopoja romu folkloru, tulkoja Bībeles sarežģītākās daļas, tostarp Sv. Jāņa atklāsmes grāmatu, un izdeva daudzas grāmatas. 1998. gadā tika izdots viņa pirmais dzejoļu krājums latviešu un romu valodā “Čigāna sirds”, bērnu grāmata “Čigānu barons” un tautas dziesmu motīvos balstītā “Bimbars”. 1999. gadā Latvijas Bībeles biedrība izdeva viņa rediģēto Lūkas evaņģēliju romu valodā, bet 2000. gadā tika publicēta dzejoļu grāmata “Saulē un ēnā”.
Viņš bija Pasaules Romu Rakstnieku savienības “Romani PEN” biedrs un “ROM-NEWS” korespondents, veicinot starptautisku interesi par Latvijas romu kultūras jautājumiem. Par ieguldījumu romu tautas un Latvijas kultūras attīstībā Kārlis Rudevičs 1999. gada 30. jūnijā tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.
Viņa radošais mantojums turpina dzīvot. 2005. gadā tika izdots gleznu katalogs “Kārlis Rudevičs. Gleznas, dzeja, domas”, bet 2022. gadā “Karlis Rudevich. Gipsy Legacy” angļu valodā. 2023. gadā publicēta viņa eposa “Romi un Mahmuds Gadžo” versija četrās valodās, atspoguļojot romu senču cīņu pret persiešu iebrucējiem un piespiedu aizvešanu no Indijas.
Kārlis Rudevičs paliek izcila Latvijas un romu kultūras simbols, kura darbs un idejas turpina iedvesmot jaunas paaudzes.

Leksa Manušs





​​Leksa Manušs (Leksa – romu saīsinājums no Aleksandrs, Manušs – “cilvēks” romu valodā) bija Aleksandra Belugina (1942–1997) radošais pseidonīms. Ģimene, kurā dzimis Leksa Manušs, bija daudznacionāla. Starp viņa senčiem bija krievi, latvieši, lietuvieši, vācieši, prūši, poļi, romi, bet viņš juta īpašu radniecību tieši ar pēdējiem, lieliski apguva dažādus romu valodas dialektus, un veltīja savu dzīvi šīs tautas kultūras izpētei.
Austrumu zinību institūtā Maskavā viņš absolvēja aspirantūru. Leksa Manušs tika uzskatīts par unikālu lingvistu. Pēc viņa kolēģu aprēķiniem, Leksa pārvaldīja ne mazāk kā 50 valodas, zināja apmēram desmit romu valodas izloksnes un dialektus. Dažās valodu grupās Leksam Manušam bija sava lingvistisko likumu apmācības sistēma, kas palīdzēja dažādu valodu paātrinātā apguvē. 
​Viņš nodarbojās ar vēsturisku, padziļinātu un salīdzinošu romu valodas pētniecību. Savus zinātniskos darbus par romu valodu un vēsturi, folkloru un literatūru, reliģiju un mūzikas īpašībām Leksa Manušs publicēja daudzos padomju un ārzemju etnogrāfiskos, čigānoloģiskos un citos periodiskos izdevumos, bieži autora tulkojuma oriģinālvalodā. 1970.–1980. gados Maskavā un Rīgā klajā nāca Leksa Manuša romu bērnu dzejoļu krājumi, bet 1980. gadā Budapeštā izdotajam dažādu valstu romu dzejoļu krājumam, kurš iznāca romu un ungāru valodā, tika dots nosaukums no Leksa dzejoļa “Čigānu šūpuļdziesma’’ (krājumā tika publicēti Leksas 10 dzejoļi). 1990. gadā Indijā pirmo reizi romu un angļu valodā tika izdots pasaulslavenais eposs “Ramajana” Leksas Manuša tulkojumā.
Leksa Manušs sagatavoja romu bērniem divas ābeces, krievu un latviešu romu dialektā. Rīgā ābece ar talantīgā romu dzejnieka un mākslinieka, Leksas drauga Kārļa Rudeviča zīmējumiem iznāca 1996. gadā.
1997. gadā Rīgā tika publicēts Leksas Manuša pēdējais darbs – “Lielā čigānu – latviešu – angļu, un, latviešu – čigānu vārdnīca’’. Pirmo reizi vēsturē tur detalizēti aprakstīta latviešu romu dialekta gramatika. Leksa rediģēja latviešu – čigānu vārdnīcas manuskriptu, pie kura ilgus gadus strādāja latviešu roms no Ventspils Jānis Neilands, bet K. Rudevičs to papildināja un sagatavoja publicēšanai. Leksa Manuša mantojums ir desmitiem viņa zinātnisko darbu, unikāli un oriģināli pētījumi romu vēstures un kultūras jomā, lingvistikas un etnogrāfijas jomā, kā arī simtiem dzejoļu.

sando rudevičs


​Sando Rudevičs (1964–2012) bija ievērojams Latvijas romu kultūras darbinieks, dzejnieks, komponists un pedagogs. Viņš bija Kārļa Rudeviča dēls, kurš pazīstams kā pasaulē pirmās romu ābeces autors.

​Sando Rudevičs vadīja romu ansambli “Šerad” un izveidoja romumākslas studiju, kurā daudzus gadus mācīja, vēsturi un kultūru romu bērniem Rīgas Valsts tehnikumā. Viņš bija arī ansambļa “Ame Roma” muzikālais vadītājs, kā arī citu spilgtu māksliniecisko kolektīvu veidotājs. Rudevičs aktīvi piedalījās Latvijas čigānu nacionālās kultūras biedrības valdē un pārstāvēja romu kultūru sabiedriskajos masu pasākumos, tostarp Rīgas 800 gadu jubilejā, festivālā “Vienoti dažādībā” un starptautiskajos romu mūzikas festivālos.

Sando Rudeviča mantojums turpinās caur viņa skolēniem un romu kopienu, kuru viņš iedvesmoja ar savu darbu un aizrautību.

ROKSANA RUDEVIČA

​Roksana Rudeviča ir ievērojama Latvijas romu kopienas pārstāve, juriste un kultūras aktīviste. 2019. gadā viņa ieguva profesionālo maģistra grādu privāttiesībās un jurista kvalifikāciju. Kopš 2011. g. viņa ir biedrības “Romu kultūras centrs” valdes priekšsēdētāja. Roksanas darbs ir saistīts ar sabiedrības informēšanu par romu mākslas mantojumu, romu kultūru un tradīcijām, tostarp romu genocīdu, veicinot romu jauniešu saliedēšanos un viņu pilsonisko līdzdalību sabiedrības attīstībā.
Viņa aktīvi darbojas romu vēstures, kultūras un sociālās atmiņas izpētē Latvijā, organizē dažādus kultūras pasākumus, nodarbojas ar izglītības, nodarbinātības un sociālajiem jautājumiem, kā arī aktīvi piedalās Kultūras ministrijas Romu konsultatīvajā padomē, ir strādājusi par jurista palīgu un padomnieci romu jautājumos Latvijas Republikas Tiesībsarga birojā. No 2015. g. R. Rudeviča organizē Starptautisko romu kultūras festivālu “Roma World” Rīgā, 2023. g. kļuva par “Gada balvas sievietei līderei” laureāti, apliecinot savu nozīmīgo ieguldījumu romu kopienas attīstībā un integrācijā. 2024. g. 25. septembrī Eiropas Padomes Ministru komiteja R. Rudeviču iecēla par eksperti romu integrācijas jautājumos EP Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvajā komitejā.

ORNELLA RUDEVIČA

Ornella Rudeviča ir latviešu romu māksliniece, mūziķe un aktīviste, kas ar savu radošo darbību veicina romu kultūras atpazīstamību un saglabāšanu Latvijā un pasaulē.
Ornella nāk no ievērojamas romu ģimenes – viņas vectēvs Kārlis Rudevičs (1939–2002) bija pirmais romu mākslinieks un dzejnieks pasaulē, bet tēvs Normunds Rudevičs ir Starptautiskās Romu apvienības prezidents.
Jau no agras bērnības Ornella bija saistīta ar mākslu, kas kļuva par viņas izteiksmes un komunikācijas veidu ar sabiedrību. Viņa vēlas iedvesmot pasaules romu kopienu, uzsverot tās neaizstājamo vietu cilvēces kultūrā. Par savu radošo procesu viņa saka: “Savos darbos es vēlos dalīties ar savu fantāziju pasauli, savu priekšstatu un ilūziju pasauli, ko es pārceļu uz audekla. Un vēl – mani darbi ir manas tautas vēsture, leģendas un dzīve, tās neparastais ceļš cauri gadsimtiem.”
2018. gada 4. aprīlī Rīgas domes telpās tika atklāta Ornellas pirmā personālizstāde “Ornellas atspulgs”. 2022. gada 1. jūnijā Modernās digitālās mākslas centrā “Digital Art House” notika viņas digitālā personālizstāde “Art of Gipsy”, kurā tika prezentēts arī mākslinieces gleznu katalogs ar tādu pašu nosaukumu. 2019. gadā Ornella Rudeviča piedalījās vairākās izstādēs LNKBA namā, kā arī ar saviem mākslas darbiem pārstāvēja Latviju Romu pretošanās dienā, 16. maijā, Eiropas romu mākslas un kultūras institūta – ERIAC rīkotās izstādes “Emerging talents” atklāšanā Berlīnē, Vācijā.
Par savu ieguldījumu romu kultūras popularizēšanā un Latvijas kultūrā Ornella Rudeviča ir saņēmusi atzinību no Kultūras ministrijas. ​
Created by EBG.web