Kārlis Rudevičs:
Cik zirgu nav noskriets, cik čigāns nav rāts...
... rakstīja unikālais Latvijas čigāns Kārlis Rudevičs un visu mūžu turpināja darīt svētu darbu - celt savas tautas pašapziņu, iedvesmot, stāstīt un - rādīt cilvēcei, ko spēj šī pasaules vējos ārdītā tauta. Rādīt, pierādīt ar savu personību, ar savu talantu. Kārlis Rudevičs dzimis 1939. gada 19. janvārī Vangažos, ģimenē - desmitais bērns. 1942.gadā vecāki, bēgot no čigānu holokausta, ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Jau 7 gadu vecumā Kārlis zaudēja māti, 19 gados - arī tēvu. No 13 gadu vecuma nācās uzsākt patstāvīgu dzīvi un smagi strādāt. Tas viņa raksturā nostiprināja gribu, neatlaidību un uzņēmību. Neraugoties uz to, ka iegūta tikai vidējā izglītība, viņš bija ļoti zinošs un erudīts cilvēks, pašmācības ceļā studējis pasaules literatūru, mākslu, vēsturi, filozofiju un valodas (arī sanskritu). Mācoties Rīgas 1. vidusskolā, no 9 gadu vecuma viņš rakstīja dzejoļus latviešu valodā, kurus publicēja bērnu laikraksts "Pionieris", par tiem 12 gadu vecumā tika apbalvots ar ceļazīmi uz pionieru nometni "Arteks" Krimā. Jaunības gados kopā ar Ļeksu Mānušu centās pierādīt savas tautas tiesības uz izglītību un kultūru. Iesākumā - ierosinot nodibināt Rīgā čigānu bērnu sākumklases. Diemžēl tas viņiem neizdevās. Bija tādi laiki... 21 gada vecumā Kārlis Rudevičs apprecējās. Rīgā, Raiņa kapos nu abiem ar sievu ir bronzā kalti pieminekļi - stalti, it kā atturīgi, bet čigāniski kaisli viņi noraugās viens otrā. Sievai rokās dzeju grāmata (protams, Kārļa), bet Kārlis glezno (protams, sievas portretu). Rīgā joprojām runā - kas tā bija par skaistu sievieti! Čigānu gēni ir spēcīgi: neparasts skaistums un pilnasinība saskatāma kā bērnos - dēlos Normundā, Raimondā, Sando, tā arī mazbērnos Ričardā, Ornelā, Roksanā... Un vedeklām Lilijai, Vinetai, Rajai nepārprotami nodoti čigānu sieviešu skaistuma un dzīvesziņas noslēpumi...
... Nāk prātā 1991. gada 26. marts, kad ar Rakstnieku savienībasb atbalstu notika plašs čigānu kultūras vakars Mazajā Ģildē. Vakara apmeklētāji un arī TV skatītāji varēja iepazīties ar Latvijas čigānu kultūru: plašu koncertu sniedza divi ļoti talantīgi čigānu ansambļi - "Ame Roma" un "Šatrica", bija izstādītas K. Rudeviča gleznas un tika lasīta viņa dzeja. Tas bija pirmais šāda veida pasākums kopš čigānu biedrības "Čigānu draugs" likvidēšanas laikiem, pēc vairāk nekā 50 gadiem. |
Šis pasākums iedvesa čigānos ticību nākotneiun bija viņu pašcieņas apliecinājums. Tas arī pamudināja Latvijas čigānus apvienoties jaunā sabiedriskajā organizācijā. Organizēšanu uzņēmās Kārlis Rudevičs. Jau tā pašā gada maijā tika sasaukts Vislatvijas čigānu kongress. Kongress notika Rakstnieku savienības telpās, un tā gaitā tika nodibināta Latvijas Čigānu nacionālā kultūras biedrība, ievēlēts prezidents un valdes locekļi. Piepildījās arī cits sapnis. 1991. gadā Ventspilī atvēra čigānu vakarskolu pieaugušo analfabētisma likvidēšanai un 1. klasi čigānu bērniem. 1992. gadā Kārlis Rudevičs kopa ar Ļeksu Mānušu nolēma sastādīt pirmo čigānu ābeci. Ventspils skolu valde šo projektu atbalstīja, un ābece tika pabeigta 1993. gadā. To pilnībā ilustrēja, rediģēja un korektēja K. Rudevičs, ievietojot tajā arī savus dzejoļus, tulkojumus un rakstiņus. Diemžēl dienas gaismu tā ieraudzīja tikai 1996. gada augustā. 1996. gadā žurnālā "Latvia - Baltic States" 2. numurs identificēja integrācijas procesu un viņu kultūras līmeni ar valsts attīstības katalizatoru, tai pašā gadā Kārlis Rudevičs atzīmēts arī Latvijas pazīstamo cilvēku grāmatā "Who is Who". 1995. gada 2. augustā Reiterna namā tika atklāta Kārļa Rudeviča gleznu personālizstāde. Atsauksmes par izstādi parādījās preses izdevumos un televīzijā. 1996. gadā Kārlis Rudevičs aktīvi piedalījās Latvijas mazākumtautību kultūras festivāla "Latvijas vainags" rīkošanā. Citu Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas vidū čigāni bija sadzirdēti! 1997. gada jūlijā plaša personālizstāde notika Ventspils Novada un mākslas muzejā, 1996. gadā izdevniecība "Zvaigzne" K. Rudevičam piedāvāja pabeigt un rediģēt Ļ. Mānuša (slimības dēļ) nepabeigto "Čigānu-latviešu-angļu etimoloģisko vārdnīcu" un Jāņa Neilanda daudzus gadus rakstīto, bet arī slimības dēļ nepabeigto "Latviešu čigānu vārdnīcu". Kārlis Rudevičs pilnībā rediģēja abas vārdnīcas, bet J. Neilanda vārdnīcai bija līdzautors, papildinot to ar vairāk nekā 6000 vārdiem. Vārdnīcas izdotas 1997. gada rudenī. Abas ir pirmās Latvijas un Baltijas valstu vēsturē. 1997. gada 30. jūnijā Zaķusalas TV studijā, notika dokumentālās filmas "Čigānu etīdes" pirmizrāde.
|
Filma vēsta par čigānu vēsturi un šodienas dzīvi Latvijā mākslinieka un dzejnieka Kārļa Rudeviča skatījumā, tā veidota studijā "Kaupo" (režisors Imants Brils, operators Viktors Grībermanis, tapusi, pateicoties Kinocentra atbalstam). 1998. gada novembra sākumā tika izdots pirmais latviešu un čigānu valodās publicētais dzejoļu krājums "Čigāna sirds" un pirmais čigānu kalendārs, uz kura ir K. Rudeviča gleznas "Pie Golgāta nozagtā nagla" reprodukcija. 1999. gadā Latvijas Bībeles biedrība laida klajā K. Rudeviča rediģēto Lūkas evaņģēliju čigānu valodā. 2000. gada nāca klajā dzejoļu grāmata "Saulē un ēnā" (apgādā "Elpa"). 2000. gadā ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu apgāds "Elpa" izdeva K. Rudeviča ilustrēto un sarakstīto bērnu dzejoļu grāmatu "Čigānu barons" (arī abās valodās), tai pašā laikā iznāca arī "Bimbars" - grāmata pēc čigānu tautas dziesmu motīviem. Abu grāmatu prezentācija notika 2000. gada 15. aprīlī Dailes teātra telpās un tika plaši atspoguļota preses izdevumos, TV un radio pārraidēs. Tik garas autogrāfa kārotāju rindas un tik plaši apmeklēts literārais pasākums Rīgā sen nebija piedzīvots... Kārlis staroja. Viņš bija gandarīts. Kārlis Rudevičs bija arī Pasaules Čigānu rakstnieku savienības "Romani PEN" biedrs un Vispasaules Čigānu informācijas centra "ROM-NEWS" korespondents. K. Rudeviča radošajā darbībā vēl daudz kas būtu pieminēšanas vērts, kaut vai Bībeles grūtākās daļas - "Sv. Jāņa atklāsmes grāmatas" tulkošana čigānu valodā. Viņš savācis un apkopojis čigānu folkloru - pasakas, teikas, anekdotes, tautas dziesmas, parunas, sakāmvārdus, mīklas un citus Latvijas kultūras vēsturei vajadzīgus darbus, ko tagad rūpīgi glabā viņa dēla Normunda, Pasaules Čigānu savienības viceprezidenta, ģimene. Par visu, ko Kārlis Rudevičs paveicis savas tautas un dzimtenes Latvijas labā, ko darījis nesavtīgi, patiesa patriotisma vadīts, un par viņa nopelniem 1999. gada 30. jūnijā Triju Zvaigžņu ordeņa dome iecēla K. Rudeviču Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka kārtā. Pasaule, ieklausies čigāna Kārļa Rudeviča domās, lasi viņa dzeju ar sirdi - tā, kā tā rakstīta, un bez aizspriedumiem skati viņa gleznas!
Tu kļūsi bagātāks! |