ROMU VĒSTURE
ROMI/Čigāni - tauta , kurai Tēvzeme daudzu gadu garumā ir Latvija.
Senos laikos izceļojuši no Ziemeļindijas, čigāni viduslaikos parādījās Eiropā, 11. un 12. gadsimtā Balkānos, tad arī Vācijā, Polijā, Skandināvijā. Latvijā čigāni ienāca 15. un 16. gadsimtā no Vācijas un Polijas. Viņi turpināja dzīvot taboros, saglabādami tradicionālo dzīvesveidu. Čigāniem raksturīgās nodarbošanās (mūzika, zīlēšana, dažādas nodarbes ar zirgiem, kalēja amats) acīmredzot mantotas no ļoti senas vēstures, kad iedzīvotāji Indijā bija sadalīti kastās un piesaistīti noteiktiem amatiem. Ilgstoši dzīvojot Latvijā, vietējie čigāni klejoja vairs tikai reģiona ietvaros un sezonas laikā.

Nacionālās un etniskās grupas Latvijā

R., 1996.

Piecu gadu simtu laika miglas vālos
Ir zudis notikums, ko pauž šis stāsts:
Tad romi kulbās ieradās no tālēm
Sev Latvijā zem saules vietu rast.

K. Rudevičs
... Tas bija sen,
Vēl tad, kad putni bijām mēs ...

K. Rudevičš

dz. Zaudētie spārni
Krievijas ķeizaru izdotie likumi - patentes par čigānu izdzīšanu no apmešanās vietām.
1894. gada 3. (15.) jūnija jaunais pasu likums liedza čigāniem ierīkot pagaidu apmetnes ar teltīm u. tml. Ši likuma mērķis bija atradināt viņus no nomadu dzīvesveida. Tomēr to panākt varas instancēm neizdevās.
Vergi, nost! Ko iespējat jūs dāvāt
Manim, meža dēlam brīvajam,
Kurš vēl muguru nav liecis jūgā?

Vai man gribat dāvāt savas ķēdes?
Un kaut dimantiem pat rotātas,

Ienīstu tās vairāk, nekā nāvi!

K. Lapiņš
dz. Čigāns (1898.g.)
1897. gada tautas skaitīšanas laikā Vidzemes latviešu daļā tika reģistrēti 394, Kurzemē - 1202, Latgalē - 346 čigāni, kopā 1942 cilvēki.

Visvairāk čigānu nodarbojās tieši ar zirgu tirdzniecību, kas oficiāli tautas skaitīšanas anketās dēvēta par “tirdzniecību ar dzīviem lopiem”. 1897. gadā ar zirgu tirdzniecību Kurzemē bija saistīti 53,2% čigānu, bet Latgalē - pat 62,4 %.
Ar lauksaimniecību Kurzemē nodarbojās 96 čigāni (8%), tiesa, bez norādēm kādā apjomā. Tas liecina, ka mēģinājumi piespiest čigānus apmesties uz palikšanu kādā noteiktā vietā neguva redzmus panākumus.

Reti pasaulē atradīs tādu tautu, kura pēc dzīves un ierašām tik brīnišķīga kā čigāni. Jābrīnās, ka šī gluži savādā tauta, kas jau vairāk gadu simteņus dzīvojuse civilizētā Eiropā, starp citām tautām izklīduse, ir spējuse paturēt savas īpašības un ierašas; laiks, klimats, lieli politiski notikumi un citu tautu priekšzīmes ne druskas nav spējuši grozīt pie viņu dzīves.
Baltijas Vēstnesis, 1884., Nr. 280
[..] Čigānu tauta, ja to tā var nosaukt, vēl ne domāt nedomā nozust no pasaules skatuves. Vīrieši, gandrīz bez izņēmuma, ir diezgan patīkama izskata; tiem ir krietni muskuļi, viņu augums vidējs, paši tie ir spēcīgi, lunkani un izveicīgi ļaudis. Melnie sprogainie mati, melnās kuplās bārdas un lielās liesmojošās acis brūnajā sejā piešķir tiem nenoliedzamu skaistumu.
Baltijas Vēstnesis, 1903., nr. 14
Ko nākotne no Čigāna iztaisīs, to nevar zināt. Ar kultūras cilvēkiem tie nekad nesakusīs. Kultūras cilvēku starpā Čigānam tāpat nav iespējams dzīvot un justies laimīgam, kā kultūras cilvēkam Čigānu barā.
Baltijas Vēstnesis, 1903., nr. 14
Mūsu mājā sanāca čigāni. Liela verdze čigānu! Citi braukšus, citi jāšus. Zirgiem sprādzes un ridzes vien spīdēja. Bet pašiem čigānierm nebij nevienam labu svārku mugurā. Čigānietēm bij zaļas sedzenes, citai zem sedzenes bij mazs bērns, citai lielas kules pār pleciem, kur putraimus, miltus un gaļu iebērt un iebāzt.

Doku Atis
Mans dzīves rīts.
J.Jaunsudrabiņš, "Baltā grāmata"
Mirdzošām kā zvaigznes, lielām acīm,
Matiem melniem, viļņainiem kā strauts,
Un ar bērnu rokās, un ar vecām kārtīm
Tavu tēlu gleznojuši daudz.
K. Rudevičs
dz. “Čigāniete”
Kas mīts, tas mīts, ko tur vairs atpakaļ dot!
“Nu skaties tik, tas jau nemaz nav zirgs, bet elepants. Nu nāc, nāc, es tev negribu neko iesmērēt, nāc un tausti pats. Paskat tik, kas par krūtīm, acis kā zvaigznes. Vai tad man vēl jārunā? Vai tad neredzi? Aste kā zēģele, kājas locīt loka, karsts kā uguns, ne mirkli mierā nestāv. Ai, kas par zirgu, kas par zirgu! Nebūtu ne par ko pārdevis, bet dēlam kāzas jārīko.”
J. Leimanis
Čigāni R., 1939.
Es čigāna meita biju,
Visu darbu mācētāja:
Māku burt, māku riebt,
Māku jēru nodīrāt.

T.dz.
Čigānietes prata savus pareģojumus izteikt ar tīri suģestīvu akcentu un nopietnību. Daudzināts viņu izteiciens bijis šāds: “Laime nāks, un tu no viņas neizmuksi!
K. Draviņš
Kurzemē aizgājušos laikos, R., 2000.
Aizko man gribējās
Svētkos iet čigānos?
Čigāns bija mans tētiņš,
Čigāniete māmuliņa.

T.dz.
Neviena dzīva dvēsele, tikai saule, mēness un zvaigznes par tiem laikiem varētu stāstīt kā aculiecinieki. Tik sen, sen tas bija. Viss pazudis no tām dienām tikai pasaka palikusi. Tūkstošiem gadu tā cauri nākusi no dvēseles uz dvēseli, no mutes mutē.

J. Leimanis, Čigāni R., 1939.

Novēli savam kaimiņam govi, lai Dievs tev iedotu divas.
(Čigānu sakamvārds)

Ja pie telts apstājas govs, drīz gaidāma priecīga vēsts. Ja pie telts apstājās vērsis, gaidāmas nepatikšanas.
(Čigānu ticējums)
Tautas garu var sākt iepazīt, ņemot palīgā tās folkloru. Čigānu pasakas ir kā raibi, reibinoši un noslēpumaini ziedi.
S. Brice
Čigāns - Pēters Jakobs Stepans, 1930., māksl. - Konrāds Ubāns
Krūmos sabrauca čigāni, un caur vakara tumsu varēja no sētsvidus redzēt viņu ugunskura gaismas apspīdētās sejas ar īsiem kaļķīšiem zobos. Viņi visi bij sasēdušies ap grāpi, kas, šķērskokā pakārts, virs uguns kūpēdams vārījās [..]
E. Virza, Straumēni
Kurzemē visai slavens bijis arī čigānu vecākais Didžus, kas dzīvojis Grobiņā. Didžus bijis ļoti uzstājīgs un lepns vīrs. Par viņu stāsta brīnumlietas. Bijis ļoti bagāts un bezgala mīlējis zirgus. Savus mīluļus viņš nebarojis vis no vienkāršas koka siles, bet iegādājies sevišķus sudraba traukus un no sudraba traukiem ēdinājis zirgus. Vēsā un lietainā laikā viņš ietērpis zirgus zīda un zelta cauraustās tiļās. Tikai zirgu kāju pēdas palikušas neapsegtas. Cik tur taisnība, kas to lai zina, bet čigāni svēti tic, ka tas tā tiešām arī bijis

J. Leimanis, Čigāni. R., 1939.
[..] čigāns nevar malku zāģēt. Čigāns nekad šo darbu nav darījis. Mana māte debesīs var to apliecināt, un mana vecmāmiņa kapā tā smietos, ka sabirtu pīšļos un putekļos, ja redzētu mani strādājam. Malku skaldīt? Žēlīgais lielskungs, to nu gan es neprotu.
Z. Mauriņa, Čigāni. gr. “Tālā gaita”
Pats Dievs ežus gana mežā, lai čigāniem nebūtu bads.
Z. Mauriņa
- Tāds kā zirgs, bet nava zirgs, kaza būtu, bet nava kaza. Uz cieta ceļa klūp, bet pār kupenām iet, ka nemetas.
- Īsts čigānu zirgs! - Čigāns iesaucās iepriecināts. - kad tikai neaizbrauc garām!
A. Upīts, Sūnu ciema zēni
“Mēs arī esam skoloti,” čigāns teica. “Šķiņķo kādu grāmateli; palasīšos pats, palasīsies bērni.”
A. Freinats, Grāmatnieki. R., 1939.
A. Čaka dzejoļa “Čigānu kāzas”
Piedziedājums:

Skanēja taures, taures,
Vijoles kauca,
Kristīne Marcinkēvič‘
Dancot gāja.
Dievs laikam bija labā omā
Un dziedāja, kad romu radīja,
Un dziesmu līdzi lika viņam somā,
Jo vajadzīga tam kā maize tā.
K. Rudevičs
dz. “Čigāns un dziesma”
Kad mēs ejam dejot, mēs iespraužam sarkanu rozi matos.
Latvijas Nacionālās Operas baleta soliste Karmena Burkēviča,
dz. Madonā, 1913. gada 11. martā (svētdienā)
[..] čigānu tauta kā pieteka sāk ieplūst lielajā cilvēces kultūras upē un līdz ar to, cerams, drīz vien izzudīs tie pārmetumi par zirgu zagšanu, ļaužu krāpšanu, ko tagad tik bieži dzird izsakam, kad runā par čigāniem.
J. Leimanis, Čigāni. R., 1939.
Čigāni, bērni, ir vairāk miljonu liela tauta, kas izkaisīta daudzās valstīs gan Eiropā, gan Āzijā. Visvairāk čigānu mitinās Rumānijā, Ungārijā, Bulgārijā un Ukrainā. Zinātņu vīri zina stāstīt, ka sensenos laikos čigāni izceļojuši no tālās Indijas. Viņi mīl brīvu dzīvi, stipri noslēgti un gadu simteņos daudz vajāti un cietuši.
J. Leimanis, Čigāni. R., 1939.
Juris Leimanis, pazīstamā Latvijas čigānu sabiedriskā darbinieka Jāņa Leimaņa dēls, dzimis 1916. gadā Jaroslavā, kur bēgļu laikā uzturējās viņa vecāki. 1921. gadā, kad vecāki atgriezās dzimtenē, arī mazais Juris iesoļoja Latvijas zemē. Savā laikā nobeidzis mācības Bulduru pamatskolā, jaunais Leimanis turpināja izglītību Skolotāju institūtā un Raiņa ģimnāzijā.

Ievads gr. J. Leimanis, Čigāni, R., 1939.
Čigāna brīvs kā mākonis debesīs, un nu to mākoni grib grožos likt. Kas tur iznāks? Laba nav ko gaidīt.”
J. Leimanis, Čigāni. R., 1939.
[..] kas čigānus mīl, to Dievs mīl [..]

Z. Mauriņa

Pie Valguma ezera apstājas pat vēji,
Tie priedēs iesēžas un gaudo, raud:
Ne ūdens, bet čigānu asinis kvēlo
Ezerā šajā - pret debesīm sauc.

Te četrdesmit otrajā, piektajā maijā
Tukuma čigāni sadzīti bij.
Kā suņi tie apšauti priedājā šajā - 
Kaut viens vai no piecsimt paliktu dzīvs!

K. Rudevičs

dz. Valguma ezers
1942. gadā Tukumā naktī no 4. uz 5. maiju nošauti ap 500 čigānu. Palikušas tikai trīs ģimenes - Didžus, Paladžu un Grindu ģimene.
Čigānu bērni bija sasieti cits pie cita un līdz pēdējam mirklim raudādami klieguši pēc žēlastības. Ar brīvām rokām tie žestikulējuši gaisā un solījušies kungu priekšā dejot, ja valgus mazliet, tikai mazliet atraisīšot. Kāds mazs čigānēns bija izsprucis no valgiem un raudādams dejojis sava bendes priekšā, kamēr viņa acu priekšā māte un vecmāte tika noslepkavotas.
Z. Mauriņa, Čigāni. gr. “Tālā gaisma”
Sveši vīri un svešas balsis
Pēdējās kamanās sēsties lika,
Pēdējā braucienā čigāni devās,
Kurā klusēja ermoņikas.

Egils Plaudis

dz. Čigānu ermoņikas

Vispirms [..] - es neesmu Dievs un varu arī kļūdīties; otrkārt, par politiku maz mīlu runāt, un treškārt, ne viss, kas nāk no manas mutes, tiek vēlāk atstāts nesagrozīts.
E. Finks, Pēdējā Brīdi, 1932., Nr. 236
Čigāna tēvzeme vējā, kas silts,
Smilšu pulksteņa plūstošā smilts.
Čigāna tēvzeme vērmelē zied.
Čigāna tēvzeme dziesmā, ko dzied.

“Sfinksa”
Mans gars ir bijis vienmēr brīvs.
Ingrīda Grass
Mans tētis nav “tīrs” latvietis, viņš ir no čigānu baroniem. Varbūt arī tāpēc uz dejām un teātri esmu tāda “parauta”... Viņš ļoti mīlēja manu mammu, bet es arī saprotu, ka tajā vidē latviešu meiteni nevarēja pieņemt.
Ingrīda Grass
[..] visu laiku dzīvoju starp diviem uguņiem: kad biju pie čigāniem, skaitījos latvietis, kad biju pie latviešiem, mani sauca par čigānu.
Haralds Sīmanis, Vakara Ziņas, 1995., Nr. 106
Es esmu ciemiņš šai saulē. Saimnieks es nekad nebūšu, kalps arī ne. Ja tu apzinies, no kurienes tu nāc un uz kurieni tu ej, tad liekas, ka viss nostājas savās vietās.
Haralds Sīmanis, Nakts, 1993., Nr.22
Mana balss tev iz tabora skan,
mana balss nāk iz Indijas,
iz akmens, iz magones skan
un iz senmūžiem skan.

J. Peters, Mana balss
Kā dzīvo Latvijas čigāni šodien?
Cik nežēlīgas gan bijušas lielās tautas pret čigāniem un tomēr nav spējušas tos ne asimilēt, ne fiziski iznīcināt! Katrai tautai vai tautībai ir savs vēsturisks uzdevums, kuru tā vienīgā spēj veikt, tāpēc visām ir tiesības dzīvot, strādāt un radīt.
J. Liepiņš, gr. Vasarlaiks. R.,1977.
Vecos laikos pa Kurzemes mežiem braukājis čigāns Bimbars. Sen jau viņa kauliņi satrunējuši, bet vēl šodien čigāni par viņu runā. Viņa vārds nenoveco. Ap viņu, kā ap alkšņu koku apiņi, vijas pasakas un teikas.
J. Leimanis, Čigāni R., 1939.

Ir mūsu zemes ceļš uz debesīm

K. Rudevičs

Ja čigāns no kādas valsts bēg, tas nozīmē, ka ir vai būs slikti.

K. Rudevičs

Es skatos debesīs,
Es skatos jūsu acīs - 
Tās tumsas pielietas kā rudens diena ir,
Bet zinu - saule uzausīs mums arī,
Jo tikai tā mūs neaizmirst un mīl.

Kārlis Rudevičs

Šis evanģēlijs ir sarakstīts Latvijas čigānu valodā, ko lieto Vidzemē un Kurzemē dzīvojošie čigānu tautības iedzīvotāji. Evanģēliju no latviešu valodas tulkojis Jānis Neilands (1919 - 1999).
Leksa Mānušs (īstais vārds - Aleksandrs Belugins, 1942 - 1997)- pazīstams zinātnieks - ciganologs, Latvijas čigāns, beidzis Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti.
Lielu interesi par čigāniem un čigānu valodu izrādīja arī latviešu valodnieks profesors Jānis Loja (1896 - 1969).
[..] čigāns ir kā ikvienas valsts katalizators. Proti, ja čigāns konkrētajā valstī dzīvo labi, tas liecina, ka valstij klājas labi. Ja čigāns no kādas valsts bēg, tas nozīmē - ir vai būs slikti. Un tās zemes, kur čigānu nav vispār, dēvē par nelaimīgām.

K. Rudevičs
Ventspils vakara vidusskolas (dib. 1987.gadā) 1. - 6. čigānu etniskās klases bērnu zīmējumi
Mazi mazi čigāniņi,
Bet jo daiļi kumeliņi;
Ja tev tīk, saimeniek,
Mij ar mani kumeļiem.

T.dz.
Mūsu valsti es nosaukšu par Romaniju. Tur būtu visiem darbs un būtu bērniem bērnudārzi un skolas. Gribu, lai mūsu valstī nebūtu narkomāņu, dzērāju, kaušļu, slepkavas. Es gribu skaistu, tīru, kārtīgu valsti. Gribu, lai par mūsu valsti nesmietos citas valstis. Tas ir mans sapnis.

Rahmats Gindra 5. kl.
Ventspils dienas centrs bērniem darbojas pie sabiedriskās organizācijas “NĀC LĪDZI!” Vidēji 3 gadu laikā centru apmeklējuši 200 bērnu, no tiem 71 ir čigānu tautības.

Es gribētu savu valsti. Visiem tad būtu darbs un iztika. Nebūtu nabadzība, jo varētu naudu nopelnīt. Kāpēc visi domā, ka čigāni nemāk strādāt?

Anita Kleina 5. kl.

Vienīgais etnoss Latvijā, kuru tikpat kā “nav skārušas” notikušās pārmaiņas, ir te ilgstoši, vēsturiski dzīvojošais nelielais čigānu etnoss. Čigāni ne mazāk (ja ne vairāk) cieta no sociāli ekonomiskajām maiņām, dzīves lejupslīdes procesiem, kā citi te dzīvojošie etnosi. Čigāni vienīgie saglabāja pozitīvu dabisko pieaugumu, netaisās nekur masveidā emigrēt, acīmredzot jaunā situācija viņus apmierina, saknes šajā zemē laistas pietiekami dziļas.
B. Mežgailis, Etnosu loma demogrāfiskajās pārmaiņās Latvijā 90. gados, R., 1997.
Orģinālais raksts>>