F. Jurijs: Eiropa aizpildīs Krieviju ar romiem.
|
|
Eiropa, šķiet, atrada radikālu savu romu problēmu risinājumu – vienkārši pārcelt viņus uz Krieviju. Kā vēsta «Tolkovatel», šī tendence ir vairākām galvenajiem ES valstīm - Francijai, Itālijai, Spānijai un pašai Eiropas Savienībai. Pret ir pagaidām tikai Vācija. Un nelaime ir tajā, ka Krievija it kā ir gatava vest pārrunas ar Briseli: saskaņā ar publikāciju, šīs jautājums 2011 – 2012. gadā būs par sarunas priekšmetu formātā Krievija – Eiropas Savienība. Pēc minimāliem aprēķiniem, Eiropā dzīvo aptuveni no 9 līdz 12 miljonu romu. Viss vairāk to ir Rumānijā – 1,9 miljonu (vairāk kā 10 % no valsts iedzīvotāju skaita), tālāk iet Bulgārija (750 000), Spānija (700 000), Ungārija (600 000), Slovākija un Serbija (līdz 500 000), Francija (310 000), Čehija (275 000), Grieķija (175 000), Maķedonija (185 000). Pagājušajā gadā, atgādina publikācija, Eiropu satrauca skandāls Francijā, kurā pēc Nikolā Sarkozī rīkojuma tika izsūtīti daži tūkstoši romu. Sūtīja viņus uz Bulgāriju un Ungāriju. Sarkozī apvainoja rasismā, Franciju smagi kritizēja Brisele un ANO, tomēr Parīze palaida garām šo kritiku. Bet tā kā ar čigānu izraidīšanu nevar pārvarēt kopējo romu migrāciju (deportēti, kā parāda pieredze, atgriežas atpakaļ), Francijas Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi īpašu likumu, kurš aizliedz romiem atriezties.
Saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām, Romu tiesības tiek aizskartas arī gandrīz visās Eiropas valstīs - Čehijā, Itālijā, Spānijā un tā tālāk. Somijā, piemēram, Iekšlietu ministrija sagatavoja īpašu likumu, aizliedzot ubagošanu, kurš vērsts pret romiem, kā uzskata cilvēktiesību organizācijas. Vēl dramatiskāka situācija ir Ungārijā: nacionālisma pieaugums noveda pie romu deportācijas no vairākiem ciematiem. Neskatoties uz cilvēktiesību organizāciju protestiem, ideja par romu deportāciju no Eiropas tiek atbalstīta. Piemēram, gandrīz 69% franču atbalstīja Sarkozī rīcību. Analoģiskie dati raksturīgi arī Ungārijai, Slovākijai un dažām citām valstīm. Turklāt deportēt visus romus uz Ungāriju vai Bulgāriju, kā tas tika darīts agrāk, ne tehniski, ne ekonomiski nav iespējami: šo valstu izmēri to neļauj, un pret romiem arvien skaļāk protestē vietējie nacionālisti. Un Eiropā radās ideja – var būt visus romus pārcelt uz Krieviju (un Ukrainu), tās plašumi to atļauj darīt? Jā, un tolerance pret romiem cariskajā Krievijā (pietiek atcerēties, kā mūzikas un literārie klasiķi cienīja romu romances) runā tam par labu. Gaidāms, ka katra romu ģimene saņems pārcelšanās un iekārtošanās naudu no Eiropas Savienības. Konkrētu summu pagaidām nepublisko. Bet ir zināms, ka deportācijas laikā no Francijas, valdība katram romam izmaksāja līdz 500 eiro, ja tas brīvprātīgi atsakās atgriezties atpakaļ. Visticamāk, summas kuras tiks piešķirtas vienai personai priekš pārcelšanas uz Krieviju, būs daudz lielākas. Tādā veidā, rēķinoties ar mūsu iztapību un viesmīlību, ‘’tolerantā’’ Eiropa grib uz mūsu rēķina atrisināt savas neiecietības problēmu. Un vajag atzīmēt, Krievijas valdībā un valdības kuluāros tādiem nolūkiem aktīvi gatavojas. Runa, proti, iet ne tikai par Eiropas romiem (tā būtu tikai daļa no nelaimes). ‘’Šodien mēs apspriežam liktenīgo Krievijas scenāriju ‘’, - tā migrāciju pamatoja Ekonomikas prognozēšanas RAS migrācijas laboratorijas vadītāja Žanna Zajončkovska, masveida migrantu uzņemšanas nepieciešamību, nesen runājot ekspertu grupas sanāksmē par "Stratēģijas - 2020" atjaunināšanu. ‘’No tā ir atkarīgi mūsu attīstības tempi un tas, vai mēs saglabāsim šo statusu, kurš tagad ir Krievijai’’, - eksperta vārdus atzīmē ‘’Slon.ru’’. Scenārijs priekš Krievijas tiešām ir liktenīgs. Jo ja sekot Zajončkovskas kundzes vārdiem, valstij līdz 2025. gadam vajadzēs vismaz 20. miljonu migrantu – papildus apmēram pie tāda paša skaita, kuri jau apmetušies (pārsvarā nelegāli) Krievijā. Ar tādu scenāriju ( un viņš, atgādināsim, ir minimāls, kā uzskata Zajončkovskas kundze) Krievija pārstās būt par sevi vēsturiskā un tagadējā sapratnē. Tā jau būs pavisam cita valsts – jaunatnācēju teritorija. Piemēram Zajončkovskas kundze prognozē, ka ķīnieši nokļūs otrajā vietā pēc iedzīvotāju skaita jaunajā ‘’Krievijā’’: Ja runāt par citiem migrantu piesaistes resursiem – tā ir Ķīna. Ķīnas problēma tiek noklusēta. Un jo tālāk mēs slēpsim galvu zem spārna, jo negaidītāk mums viņa izpeldēs. Es darīju agrāk un apstiprinu tagad savu prognozi: gadsimta vidū ķīnieši kļūs otrā lielākā tauta Krievijā, vairāk kā tatāru, tas ir aptuveni 10. miljoni cilvēku. Un neko briesmīgu šajā scenārijā Zajončkovskas kundze neredz – vēl vairāk, aicina tam gatavoties. ‘’‘’Un vispār’’, uzskata eksperts, ‘’mums vajag gatavot kvalificētus darbiniekus šeit no nekvalificētiem strādniekiem – migrantiem’’. Tāpēc ka pat kvalificēts darbinieks – migrants pie mums nenāks’’. ‘’Mums jābūt gataviem drosmīgiem risinājumiem - Krievijas oficiālās attīstības stratēģijas izstrādātājus līdz 2020. Gadam, beigās pamāca Zajončkovskas kundze. – Mums vajag izskaidrot, ka migrācija ir vajadzīga mūsu tautai, lai viņa sāktu labāk dzīvot’’. Šādus scenārijus priekš „Stratēģijas – 2020’’ gatavo ekspertu kopiena. Eiropieši ar viņu romu pārcelšanas plānu uz Krieviju, tā saucās, atpūšas. |
