Romu tautas vēsture:
|
|
Gadsimtiem visu tautību iedzīvotājus interesēja vienas tautas uzvedība, kas nebija līdzīga citām tautām. Viņa dzīvoja un attīstījās pēc citiem principiem, bet tajā pašā laikā spēja pielāgoties videi, kurā viņa dzīvoja. Šī tauta - Čigāni (jeb Romi). Kur viņi iet? Kas viņi ir? Kāds ir viņu mērķis?
Vēsture un leģendas vēsta, ka romu tautības cilvēki kļuva par klejotājiem, iemiesojot savu mācību cilvēkos, kultūrā, neradot varas pārvaldības instrumentu, nekarojot, bet vienkārši atstājot nedraudzīgas zemes, nenosodot nevienu, neradot kaitējumu mūsu zemei un dabai. Senās Indas ielejas civilizācijas iedzīvotāji pievienojušies Ahimsa principam, un tāpēc tie nevar būt karavīri. Bet biežie iebrukumi no barbaru ciltīm Indas ielejā piespieda uzturēt ārzemju algotņu armiju, kuras skaitliskais pieaugums noveda pie valsts krišanas 3000.gadu pirms mūsu ēras. Pēc tā bijušās civilizācijas valdnieku ar radiniekiem un citiem padotajiem klejoja pa Indas ielejas plato mūsdienu Irānas teritorijā. Tieši tad, izveidojās čigānu tautība. 18. gadsimta beigās pirms mūsu ēras tie radīja Ēģiptes ziemeļos - austrumu daļā, savu valsti - Mazo Ēģipti - ar savu galvaspilsētu Avaris Deltā, un kļuva pazīstama kā 15. dinastija, zem Ēģiptes vārda "Hiksos» (Hyksos), tie ir ārvalstu zemju valdnieki, kas sastāvēja no 6 cariem. Tie bija leģendārie čigānu faraoni. Hikosi atnesa Ēģiptē daudzus tehniskus jauninājumus, piemēram zirgu un riteņu transportlīdzekļus, kā arī jaunus mūzikas instrumentus un mūzikas stilus. Viņi vienkāršoja Ēģiptes rakstīšanu, radot alfabētu. Eiropas valstis sāka parādīties Palestīnā 15. - 14. gadsimtā pirms mūsu ēras. 11 - 10 gadsimtā pirms mūsu ēras šeit viņiem sanāca izveidot divas karaļvalstis - Izraēlu un Jūdu, kuras uz īsu laiku bija apvienotas ar ķēniņa Zālamana palīdzību. 8. gadsimta beigās pirms mūsu ēras, Asīriešu ķēniņš Sargons II ieguva savā varā Izraēlu, bet Jūdu 586.gadā pirms mūsu ēras iekaroja babiloniešu karalis Nebukadnecars. Kopš tā laika, ebreji, kā arī romi, tika izkaisīti pa visu pasauli un piedalījās kultūras un attīstības radīšanā dažādu tautību nācijām pasaulē. Čigāni izplatīja pagānu dabas kultu, kamēr nesatika Jēzu no Nācaretes, bet ebreji sludināja jūdaismu, ebreju reliģiju, saskaņā, ar kuru viņi (ebreji) ir - Dieva tauta. Tas noveda pie citu reliģiju dzimšanas, ieskaitot kristietību, kas izauga no jūdaisma un kuru izplatīja ebreji. Drīzumā kristietība uzvarēja Rietumu pasauli, un viss nogrima tumsonībā, tātad reālās pasaules iluzorā redzējumā. Tagad pārnesīsimies tajā laikā, kas mainīja romu tautas būtību un nākotnes attīstības ceļš. Jūs uzminējāt, iespējams tas ir laiks, kad uz zemes nonāca Jēzus, Dieva Dēls, kurš cēla jaunu Mīlestības un Radīšanas kosmosa likumu, likumu par Dvēseles Attīstību caur juteklisko Pasauli. Skolotāja stāsti apbūra romu tautu, un tie klausījās Viņu ar lielu interesi; uzreiz pieņēma Viņu kā Nākotnes attīstību ceļvedi. Viņi bija gatavi kļūt par Viņa mācekļiem un atkārtot Viņa vārdus, jo zināšanām, kuras tika dotas, vajadzēja iet no mutes mutē. Tā ka likumu nebija, tika dota "Labā Vēsts", kurai bija jāsagatavo cilvēci izmaiņām tādā veidā, lai sāktu dzīvot ar jaunu Likumu: tikai radīt; mīlēt savu ienaidnieku; pagrieziet vaigu, kad sit pa vienu; neturēt aizvainojumu; netiesāt. Uzdevums bija grūts - izmainītu mūsu civilizācijas attīstību caur Sajūtu pasauli, pamatojoties uz Mīlestību, it īpaši laikā, kad Pasaulē valdīja Viltus, Nodevības, Barbarisma un Nežēlības likumi. Absolūtisma un Harmonijas likums, kuru Mozus bija devis ebreju nācijai, bija Likums par Radīšanu un Iznīcināšanu. Bet ebreju tautai ir sava misija – nest Pasaulē augļošanu. Dižajā Romā, tajā laikā ticēja dažādiem dieviem. Daudzdievība bija arī Bizantijā, Persijā, Babilonijā, Indijā utt. Rietumi arī bija atpalikuši, kur cilvēki dzīvoja barbaru pasaulē. Un par kādu Jauno Likumu varētu teikt tajā laikā, un vēl jo vairāk to izpildīt (iemīli savu ienaidnieku)!? Tauta, kura jau daudzus gadus, ienesa pasaulē Vēdu zināšanas, bija gatavi uzņemties Jauno Kosmosa Likumu, Radīšanas un Mīlestības likumu. Nodot tā būtību un izpratni visām pasaules tautām, parādot Pasaulei, kā Likumi darbojas uz sava piemēra - dzīvojot pēc Jaunā Likuma. Iespējams tieši tad, cilvēki saņēma svētību no Skolotāja izmantot iespēju, parādīt pasaulei jaunu cilvēka dvēseles attīstības veidu caur juteklisko pasauli, attīstīt mākslu un amatniecību, nesot cilvēkiem tikai labo, jaunas zināšanas, neprasot neko pretī. Tajā laikā, cilvēce bija audzināta bailēs un cilvēku izgudrotā verdzības likumā. Jaunais likums, kas lauž viņu kārtību, nebija vajadzīgs nevienam. Čigāni vēroja, kā pirmie kristieši paņēma Jauno Mācību, un tika stingri sodīti. Jaunā Mācība tika iznīcināta pašā saknē, tā, lai pat ilūzija nepaliktu sapņos, ka viņi var mainīt savu likteni (vienlīdzība, dzīvot citiem, ne tikai būt sava likteņa radītājam, bet par Visuma Radītāju, jo skolotājs deva mūsu dvēseles nemirstību). Romu tautības cilvēkiem vajadzēja izveidot plānu , kā izpildīt misiju , no kura ir atkarīgs mūsu civilizācijas liktenis. Uz senās feniķiešu zemes, pie Trojas drupām, Egejas jūras krastā, sapulcējās liela čigānu Padome (romu tautības cilvēki). Šajā laikā, jau sākās pirmās lielās kristiešu vajāšanas, kurus nežēlīgi iznīcināja. Romi saprata, ka nest "Labo Vēsti" pasaulē nav viegls uzdevums, tāpēc ka vajadzēja pieņemt lēmumu - nevis rakstot stāstus un sniedzot zināšanas par Jēzu no Nācareti, bet ieviest jaunus Radīšanas Likumus un Mīlestību savā dzīves veidā. Kas arī bija paveikts - "Laba Vēsts" tika pārdēvēta par «Romanipen», kas kļuvis par iekšējo romu Konstitūciju, "telepātija" "čigānu-pastu". Tas nozīmēja mainīt attieksmi ne tikai savā starpā, bet visas pasaules tautām, apvienojot tikai labsirdību; daloties zināšanās; netiesāt nevienu; neaprunāt un neapvainoties ne uz vienu; neprasot kaut ko pretī. Romi nolēma atteikties no rakstības, lai viņiem nevarētu pārmest kristietības izplatīšanu, kas nozīmēja tajā laikā nežēlīgu iznīcināšanu. Romi sāka savu ceļu uz Austrumiem, jo pirmie kristieši Jeruzalemē sāka savu ceļu uz rietumiem (nonāca lamatās). Kā nolēma, tā arī izdarīja. Romu tautības cilvēki devās uz Indiju. Tur arī bija pirmā kristiešu baznīca 5. - 7. gadsimtā pirms mūsu ēras, kuru bija izkrāsojuši čigānu mākslinieki |
Indijā, Romi palika mūsu ēras 3. - 10. gadsimtā, kamēr to neiekaroja Mahmuds Gadžo mūsu ēras 980. gadā, atstājot dzīvus tikai mūziķus un amatniekus, kurus pārdeva verdzībā uz Bizantiju.
Pirmā Romu migrācija no Bizantijas bija mūsu ēras 11. gadsimtā. Romu grupas sadalījās, viena aizgāja līdz Spānijai, otra līdz Somijai (šajās valstīs nesaglabājas romu valoda – par runāšanu romu valodā izrāva mēli). Otrā liela migrācija no Bizantijas bija mūsu ēras 15. gadsimtā. Tad romi parādījās visās Eiropas valstīs. Trešā migrācija notika mūsu ēras 18. gadsimtā, kad Krievija sakāva Osmāņu impēriju. Pa šo laiku Kristus Mācība jau bija izplatīta pa visu Eiropu, Ameriku, un daļu Āzijas, bet atšķiras no Patiesības, tā kā cilvēki (Kristieši) dzīvoja pēc Vecās Derības likumiem - radīt un iznīcināt. ( aci par aci, zobu pret zobu). Romi atšķīrās no citām tautībām un bija nesaprasti tāpēc, ka dzīvoja pēc Mīlestības un Radīšanas Likuma, neapvainojoties un, nenosodot cilvēkus, ar kuriem bija liktenis tikties, bet tikai dodot viņiem savu kultūru (dejas, dziesmas, teikas, pasakas...), daloties ar savām slepenām zināšanām, un stāstot viņiem par citu tautu dzīvi un progresu. Romiem, kurus neapturēja pastāvīgā vajāšana, inkvizīcija, holokausts, dažādie režīmi, ticēja, ka viņu pieredze jutekliskās Pasaules attīstībā, balstoties uz Mākslu un Amatniecību būs nepieciešama mūsu civilizācijai, kad tā (civilizācija) sapratīs (pamodīsies), ka attīstās nepareizā virzienā , laužot Visuma harmoniju. Jo 20. gadsimta sākumā, civilizācija nolēma mainīt romu dzīvesveidu un pamudināt viņus iekļauties materiālajā pasaulē. 20. gadsimts sākās ar pārmaiņām ne tikai tehnoloģiju un ideoloģiju pasaulē, bet arī ar kariem, revolūcijām, haosu. Romi, kā vienmēr, bija tālu no šiem procesiem, turpinot savu ceļu paralēli šiem notikumiem. Bet, kā rāda vēsture, tika vajāti un iznīcināti, jo viņi nepiedalījās karojošās puses konfliktos, kā rezultātā bija nevēlami ne vienai no pusēm. 20. gadsimta 30. gados pārvaldes sistēmas, pirmo reizi nopietni pievērsta uzmanība romu tautai, lai iekļautu viņus sistēmā, jo šajos gados bija darbaspēka un speciālistu trūkums. Čigāni tajos laikos bija slaveni ar saviem kalējiem, amatniekiem, zirgkopības ekspertiem, mūziķiem. Bet šie centieni ne pie kā laba nenoveda, jo čigānu tauta ar savu izpratni par dzīvesveidu nevarēja iekļauties brutālā civilizācijas sistēmā. Un tikai pēc 2. Pasaules kara, kurā tika iznīcināti aptuveni 2 miljoni romu (tautības dēļ), ar īpašu dekrētu par reģistrāciju (pret romiem tika pieņemti vairāk nekā 100 nerakstītu likumu) čigānus izdevās iegrožot. Šis likums bija nežēlīgs, kuram nebija iespējams nepakļauties, jo cilvēkiem bez uzturēšanās atļaujas vienkārši atņēma brīvību (viņus gaidīja cietums), bet čigānam brīvība - ir vissvarīgākā lieta, kas viņam bija. Čigāniem bija atrasta nodarbe – deficīta pārdošana (spekulācija). Tauta bija zem kontroles, tāpēc ka par spekulāciju piesprieda 5 gadus ieslodzījuma ar mantas konfiskāciju, bet tauta spēja izdzīvot un labiekārtot savu dzīvi. 40. gadu garumā čigānu tauta nodarbojoties ar deficīta tirdzniecību, aizmirsa savas kalēja un amatnieka iemaņas, dzīvi harmonijā ar dabu; sāka aizmirst savas dziesmas, dejas, pasakas, leģendas, zināšanu noslēpumus. Var teikt iegrima iluzorā Pasaulē un palika par labklājības krājējiem, sāka mazāk saskarties savā starpā, bet galvenais – aizmirsa savu piederību. Mērķis bija sasniegts – romi bija spiesti mainīt savu dzīvesveidu un pievienoties kopīgai civilizācijai, kura virzās pa pašiznīcināšanās ceļu. Bet materiālajā pasaulē visam ir savs sākums un beigas. 20 gadsimta 90. gadu sākumā sabruka komunisma sistēma un sākās, parēja uz jaunu Pasaules dzīves modeli. Romi nebija gatavi pāriet jaunā pasaules vadības sistēmā, jo viss tika balstīts uz tirgus ekonomiku, tas ir tā, kad nav deficīta – tas, ar ko nodarbojas romi pēdējos 40. gadus. Izglītības nav, profesijas aizmirstas, slepenās zināšanas guļ, darbā neņem, izveidojās negatīva slava (stereotips) par tautu, ka viņi negrib strādāt, sliņķi, zagļi, apmāna cilvēkus! Bet dzīvot vajag, lielas ģimenes, bērni prasa ēst... Kriminogēna situācija romu vidē sāka strauji pasliktināties. Romu aktīvisti sāka veidot savus varas pārvaldības instrumentus, attiecībā pret savējiem (romiem), balstoties uz materiālas civilizācijas lielo pieredzi. Tika izveidotas pasaules organizācijas, kuras apvienoja visas pasaules romus, bet rezultātu nebija, romu tauta nemodās. Pieauga romu tautības organizāciju skaits, kuras radīja redzamību, ka palīdz romiem atrast sevi. Patiesībā bija izveidota ilūzija priekš romu tautas, kurai bija dota iespēja, vienāda kā visiem, uzbūvēt savu dzīves modeli. Patiesībā, romus integrēja dzīves vidē, kur viņi arī dzīvoja, ar mērķi iznīcināt romu piederību - nest citu attīstības ceļu pasaulē – Dvēseles attīstības ceļu. Balstoties uz savām jūtām, romi, īsā laikā, atrada savu vietu mūsdienu Pasaulē – balstoties uz savu iekšējo gudrību, uz savu ‘’Romanipen’’ likumu, kurš nebija zudis, tāpēc ka ir balstīts uz Dieva Mīlestības Likumu. Romu ģimenes nodarbojās ar lauksaimniecību, būvniecību, nelielu ražošanu, viņiem pieder veikali, restorāni, diskotēkas, frizētavas, muzikālās studijas, viņi propagandē savu kultūru, laužot stereotipu – caur dzeju, mūziku, gleznu izstādēm un daudz ko citu. Bet pats galvenais – viņi jūt, ka uz Zemes ir nācis Skolotājs, un deva cilvēkiem Radīšanas un Mīlestības likumu – ‘’Pēdējā Derība’’, kuru cilvēki gaida 2000. gadu un šodien ir gatavi pieņemt ar Dvēseli un Prātu. Romi, tā kā viņiem ir 2000. gadu pieredze dzīvošanā pēc Jaunā Pasaules Likuma (tikai veidot), var ne tikai ieteikt, bet arī būt par piemēru visiem – kā izskatās normāla cilvēka uzvedība, normālas savstarpējās attiecības. Galvenie mērķi, kurus nepieciešams sasniegt – dzīvot citiem, iznīcināt iekšējo egoismu, dusmas, skaudību un nodevību – citiem vārdiem sakot, pārvarēt sevi. Un laikam, ne veltīgi romi dzīvo visās Pasaules malās, it kā tādi paši kā visi, bet ir atšķirīgi. Viņi var ņemt uz sevi atbildību parādīt cilvēkiem jaunu cilvēku uzvedības modeli, balstoties uz Jauniem Likumiem, tāpēc ka ne vārdi pārliecinās cilvēkus, bet darbi. Romu tauta, kura ir atmodusies, un kurai ir slēptās zināšanas ir pārliecināta, ka mūsu civilizācija, atmostoties un pieņemot jaunu cilvēka Dvēseles attīstības modeli caur juteklisko Pasauli, tuvākā laikā ienāks Zelta Laikmetā. N. Rudevičs
|
