Projekta „Iepazīsti Latvijas romus – sagrauj stereotipus un iesaisties savstarpējā dialogā” norises informācija:
|
Projekts tiek īstenots Nevalstisko organizāciju darbības atbalsta programmas ietvaros
|
|
|
1.
Kā
viena no īstenotajām aktivitātēm bija Jauniešu forums, kurā piedalījās jaunieši
no dažādām Latvijas mazākumtautību skolām un ne tikai, kā piemēru varu minēt -
Rīgas valsts 3.ģimnāzijas; Rīgas Lietuviešu vidusskolas; Ukraiņu skolas; Jankas
Kupalas Rīgas Baltkrievu pamatskolas; Rīgas Intas Kazakēvičas Poļu vidusskolas
u.c. Projekta dalībniekiem tika dota iespēja saņemt informāciju par romu
vēsturi, kultūru un tradīcijām, kā arī iesaistīties aktīvajās diskusijās par
cilvēktiesību un diskrimināciju novēršanas, vienlīdzības jautājumiem, skatoties
caur romu situāciju. Projekta ietvaros jauniešiem tika dota iespēja apskatīt
vienīgo Baltijas valstīs Romu vēstures un mākslas muzeju un iepazīties ar tā
unikālajiem eksponātiem, materiāliem, mākslas darbiem, kā arī noskatīties
Imanta Brilla dokumentālo filmu „Čigānu Etīdes”. Pēc izglītojošās ekskursijas
un diskusijas jauniešiem tika dota iespēja uzrakstīt savas atziņas par
iegūtajām zināšanām un pieredzi eseju formātā un piedalīties konkursā uz labāko
eseju, tādējādi nodrošinot atgriezenisko saikni starp projektu un
mērķauditoriju.
2. Aktivitātes „Mudaripe (Romu holokausts): atcerēties, godāt un pieminēt” ietvaros tiek apzināti romu holokausta dzīves stāsti, veikts darbs arhīvos ar mērķi vākt faktisko informāciju par romu holokausta cietušajiem.Uz doto brīdi
izpētīti 45 000 arhīva dokumentu ar mērķi meklēt datus par romu upuriem, pavēles
par romu iznīcināšanu. Pēc liecinieku ziņām Otrā pasaules kara laikā tika
nogalināti un nomocīti ap 2 milj. Romu. Pēc ekspertu ziņām pagaidām ir
konstatēti 500 000. Latvijā pēc acu liecinieku ziņām ir nogalināti 8 000 romu.
Līdz šim dokumentāli pamatojoties uz krimināllietu materiāliem pierādīts ap 3
000 romu noslepkavošanu. Skaitļi variē tādēļ, ka daudziem romu
tautības cilvēkiem tajā laikā nebija dokumentu, daļai, kurai bija dokumenti,
pasēs bija norādīta piederība citai tautībai, latvieši, ukraiņi, krievi, poļi,
u.c.Konstatēts, ka romu holokausts vai tā mēģinājums dokumentāli atklāts un pierādīts visos apriņķos, atskaitot Daugavpils, Ventspils un Talsu, kur zināms, ka fiziska iznīcināšana nenotika, kā arī Rīgas apriņķī un pilsētu – Valkas, Madonas, Cēsu, Ilūkstes, Jēkabpils apriņķos, kur pagaidām holokausta dokumentāli pierādījumu nav atrasti. Sevišķi sarežģīts ir Rīgas romu jautājums, jo ne vācu okupācijas dokumentos, ne arī padomju krimināllietās, Rumbulas un Biķernieku traģēdijas nav atrastas. Faktiski lielākās romu iznīcināšanas akcijas notika arī šajās vietās, par ko liecina neskaitāmas liecinieku atmiņas. Vācu okupācijas laikā no 1941. – 1942.gadam, tika apšauti 70 % dzīvojošo romu, bet cieta visi romu tautības pārstāvji, jo nebija palikusi neviena romu ģimene, kur kāds tuvs radinieks nebija noslepkavots vai nomocīts koncentrācijas nometnēs. Ar detalizētu informāciju par Latvijas romu iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā, jums būs iespēja iepazīties pēc pētījuma pabeigšanas.
|
|
Projekta identifikācijas nr.: EEZ/DAP/MIC/107/4/R/015
Projekta īstenošanas periods: 01/08/2013-31/12/2015 |