Svētdien, 16. augustā Rīgā notiks Starptautiskais Romu Apvienības kongress, kura laikā tiks ievēlēts jauns romu prezidents. Viens no kandidātiem ir Latvijas romu eksperts  NORMUNDS RUDEVIČS

---

Ja tiksiet ievēlēts par vispasaules čigānu prezidentu – jūs klausīs visi pasaules čigāni?
Ja mani ievēlēs, vadīšu organizāciju, kura pārstāv 47 valstis. Tai ir savs karogs, himna, parlaments. Bet ne jau klausīšana ir galvenais. Svarīgākais ir atrisināt čigānu problēmas un meklēt arvien jaunus modeļus, kā čigānus integrēt sabiedrībā.
Kāda atšķirība starp romu un čigānu?
Pa lielam nekādas! Roms ir tautība, bet čigāns ir iesauka. Tāpat, kā ebrejus saukā par žīdiem vai ukraiņus par hoholiem. Par laimi, atšķirībā no daudzām citām valstīm Eiropā, kur vārds čigāns tiek vērtēts kā lamuvārds, Latvijā šim vārdam nav negatīvas pieskaņas. Taču, ja man šis vārds nejauši pasprūk Briselē vai Budapeštā, uz mani skatās ar lielām aizdomām.
Kāpēc čigānu taboram ir barons, nevis karalis?
Mums nekad nav bijusi sava valsts, tāpēc karalis mums nevar būt. Katrā vietā, kur mitinās čigāni, tiek ievēlēts vecākais, kurš iekarojis cilvēku cieņu, kurš ir godīgs, kuram ir  teikšana un kurš ir spējīgs risināt tautiešu problēmas. Čigāni šādu cilvēku dēvē par baro.
Kā jūs uzrunā tautieši? Barona kungs?
Ko jūs! Vienkārši par Normundu.
Jūs dzīvojat pilī?
Protams, ka nē! Es jau esmu politiķis, ne biznesmenis. Godīgi sakot, manas politiskās karjeras sākumā daudzi par mani atklāti smējās – čigāns grib kļūt par deputātu. Jo es uzsāku pavisam jaunu posmu, kas nav manai tautai dabisks. Iespējams, tāpēc arī šobrīd neesmu nekāds bagātnieks. Ja dzīvotu pēc visām čigānu tradīcijām, varbūt man jau būtu nevis viena, bet divdesmit piecas pilis. Smadzeņu man pietiktu. Taču man ir cits ceļš ejams. Gribu mainīt attieksmi pret savu tautu un atrast tai vietu civilizācijā. Savulaik izcilais indiešu garīgais līderis Mahatma Gandijs teica – no sākuma par jums smejas, pēc tam ignorē, vēlāk ar jums cīnās un pēc tam jūs uzvarat. Ar manu dzīves ceļu ir līdzīgi.
Kurā ceļa posmā šobrīd esat?
Pēdējā.Ieprikšējiem esmu  izgājis cauri.
Kāpēc esat pazudis no politiskās skatuves?
Ar to man slikta pieredze. Kopš mani izslēdza no Latvijas ceļa, mani izslēdza arī no aktīvas politiskās un sabiedriskās dzīves. Teju uz desmit gadiem. Šodien Saeimā mūsu tautību nepārstāv neviens čigāns. Es biju vienīgais. Taču es neizslēdzu, ka politikā varētu kaut kad nākotnē atgriezties.
Ar ko jūs pelnāt naudu?
Ne ar ko. Tāda standarta maizes darba man šodien nav. Strādāju lielākoties dažādos ar čigānu problēmām saistītos projektos.
Vai taisnība, ka čigāniem patīk viss, kas spīd?
Spīdēšana mazāk, bet zelts gan patīk. Zelts dod labu kontaktu  ar cilvēkiem, jo tas labi vada ne tikai elektrību, bet arī cilvēku enerģiju. Tāpēc arī čigānietēm ir vajadzīgs zelts,lai varētu labāk  nolasīt saruna biedra informāciju.
Cik jums mājās ir zelta gredzenu?
Agrāk bija  daudz, tagad esmu visu zaudējis. Dažādu iemeslu dēļ zeltu – gan savu, gan tēva un vectēva – nācās ieķīlāt, iespēju to izpirkt nebija. Vienkārši bija tāds laiks, un esmu ar to samierinājies. Tas pat ir labi, pārbaudījumi norūda cilvēkus un padara tos stiprākus.
Kurš, jūsuprāt, ir slavenākais čigāns pasaulē?
Čārlijs Čaplins. Viņa bilde man pat kabinetā pie sienas piekārta. Unikāls aktieris.
Viņš slēpa to, ka ir čigāns?
Protams! Līdz pēdējam. Tikai pēc nāves testamentā viņš atklāja savu patieso tautību, jo līdz tam visi bija pārliecināti, ka viņš ir ebrejs.
Kā jums patīk jaunais Latvijas prezidents?
Interesants cilvēks. Spītīgs. Māk sasniegt mērķi. Tādam  prezidentam ir labas izredzes normalizēt situāciju valstī. Turklāt viņu mīl tauta.
Kas jādara, lai kļūtu par baronu? Notiek vēlēšanas?
Protams, kā citādāk. 1991. gadā notika pirmais Vislatvijas čigānu kongress, kura laikā tika ievēlēts pirmais Latvijas čigānu prezidents. Tas bija mans brālis Sando. Pēc četriem gadiem es pārņēmu šo amatu, jo brālis aizbrauca uz Zviedriju. Tā arī joprojām šajā amatā kalpoju.
Vai baronam tiek maksāta alga?
Nē! Tas ir sabiedriskais darbs.
Tautieši jūs mīl?
Smagi iet ar to mīlēšanu. Daļa man uzticas, daļa, īpaši vecāka gada gājuma cilvēki, tic visādām baumām.
Vai barons Minhauzens arī bija čigāns?
Domājams, ka nē! (Smejas!)
Ja jūs varētu izveidot savu valsti, kā to nosauktu?
Es nopirktu lielu salu un nosauktu to par Romanistānu.
Kāpēc zemes, kurās čigānu nav vispār, dēvē par nelaimīgām?
Čigāni ir ļoti jūtīgi. Viņi sajūt dažādas kataklizmas – tornado, zemestrīces. Kad čigāni sāk iet no kādas zemes prom, skaidrs, ka tur kaut kas nav kārtībā un gaidāmas briesmas.
Kāds ir čigānu nacionālais dzēriens?
Lutra. Tā ir tāda kā tēja – ļoti nomierinoša. To pat savulaik zirgiem deva. Čigāni agrāk vispār alkoholu nelietoja, jo dzīvoja harmonijā ar dabu.
Kāpēc čigānu sievietes nedrīkst valkāt bikses?
Tam domāti vīrieši. Es saprotu, ka ar biksēm ir ērtāk skraidīt, lēkāt, līst pāri žogam, bet, ja esi sieviete, attiecīgi arī ģērbies. Mūsu tautības sievietes, īpaši precētas, bikses nevelk nekādos apstākļos.
Vai čigāniem ir laba humora izjūta?
Jā, mēs mīlam pajokot un protam pasmieties arī paši par sevi.
Kāds ir jūsu iemīļotākais joks par čigāniem?
Čigāns no rīta iet uz darbu – nu, kā uz darbu, vienkārši no mājām – un satiek savu kaimiņu policistu. Čigāns sasveicinās: «Labvakar, kungs!» un iet garām. Tā tas notiek vienu rītu, otru rītu, līdz policists neiztur un jautā: «Kāpēc tu man katru rītu saki – labvakar?» Uz ko čigāns atbild: «Kā es tevi ieraugu, tā nodomāju – nu ir vakars!»
Vai taisnība, ka čigāns ir tik veikls, ka spēj nozagt pat bioloģisko pulksteni?
Laikam jā , jo laimīgs cilvēks laiku neievēro.
Jūsu radinieks esot slavenais pareģis Eižens Finks. Vai arī jums piemīt pareģa spējas?
Man māte bija šajā lauciņā spēcīga, es sev šādas dotības neesmu novērojis. Bet čigānietes jau nepareģo nākotni, viņas maina tavu likteni molekulārā līmenī.
Vai Ekstrasensu cīņas skatāties?
Nē! Es vispār neskatos televizoru.
Vai Saeimas deputāte Lolita Čigāne ir iestājusies Latvijas čigānu biedrībā?
Nē, nav! Bet es viņu uzņemtu ar lielāko prieku. Un pat iedotu čigānu pasi.
Ar kādu automašīnu jūs braucat?
VW Touareg.
Kuras tautības sievietes jums šķiet vissimpātiskākās?
Man patīk čigānietes.
Ja drauga sieva jums uzmāktos, jūs draugam to pastāstītu?
Protams ka jā.Lai savalda savu sievu.
Ar kādiem kulinārijas brīnumiem jūs varat pārsteigt?
Agrāk, kad vēl ēdu gaļu, es ļoti mīlēju gatavot. Tagad virtuvē rosīties sanāk daudz retāk.
Cik gadus jau neēdat gaļu?
Nu jau desmito gadu. Un jūtos daudz, daudz labāk. Mūsu ģimenē visi ir veģetārieši, izņemot jaunāko dēlu – viņš šad tad vistu ēd, jo nodarbojas ar sportu.
Pareizi, puikām gaļa jāēd, lai spēks būtu.
Es nedomāju, ka gaļa dod spēku. Gorilla ir pats spēcīgākais dzīvnieks, bet gaļu neēd vispār.
Senatnē viens no čigānu nacionālajiem ēdieniem bija cepts vai sautēts ezis. Esat ko tādu baudījis?
Pats neesmu garšojis, bet zinu, ka eža gaļa ir ļoti veselīga – īpaši kuņģa slimniekiem. Mans tēvs vienreiz ezi gatavoja savam brālim, tad es redzēju, kā tas jādara.
Adatas zobos neduras?
Nē! Eža sagatavošana ir ļoti ilgs process. No sākuma uz ugunskura jānodedzina visas adatas, pēc tam ezis rūpīgi jāmazgā, tad krējumā jāsautē. Saka, ka garša ir līdzīga vistai.
Jūs ēdat čigānietes?
(Smaida.) Tikai ar acīm!
Es par sēnēm jautāju.
Ā, sēnes! Vai tad tādas ir? Es nemaz nezināju. Būs jāpagaršo.
Kuram plauktam veikalā jūs nekad nepaejat garām?
Ieroču plauktam. Savulaik man bija unikāla ieroču kolekcija. Man bija savākti vairāk nekā 150 dažādi zobeni – sākot jau no 15. gadsimta. Taču nācās arī to pārdot. Gribētos kādreiz to atjaunot. Ieroči ir mana sirdslieta.
Pats mākat ar zobenu rīkoties?
Protams, ilgus gadus nodarbojos ar paukošanu.
Ar ko jūs dzīvojat kopā?
Ar sievu un trīs bērniem.
Kuram jūsu ģimenē pieder noteicošais vārds?
Man. Viennozīmīgi.
Jūs sievai Lilijai bieži dāvināt ziedus?
Ja ir iemesls, vienmēr dāvinu.
Lilijas?
Atklāti sakot, viņai lilijas nepatīk. Viņai patīk baltās rozes un peonijas.
Ko jūs nevarētu viņai nekad piedot?
Nodevību un neuzticību.
Ko latviešiem būtu vērts pamācīties no čigāniem?
Jāatceras svarīga dzīves formula. Nestresot par lietām, kuras tāpat nevar mainīt.Jāpieņem realitāte tāda kāda viņa ir. Stresa dēļ tikai sākas visas slimības.
Kāpēc latviešu pasakās mēnestiņš tiek dēvēts par čigāniņu?
Varbūt tāpēc, ka nakts, romantika…
Kas jādara čigānu meitenei, lai izbēgtu no laulībām ar čigānu?
Labs jautājums. Variantu maz. Agrāk čigāns, lai neietu armijā, lauza sev pirkstu, kaut kas līdzīgs jāizdomā arī meitenēm. Protams, ja viņa būs slinka un negribēs neko mājās darīt, viņu tāpat neviens neprecēs. Mūsu tautības sievietes taču ir sagādnieces, lauvenes. Viņas ir arī galvenās pelnītājas. Vīrieši vairāk nodarbojas ar filozofiju, ar radošu darbību, izgudrošanu.
Tas nozīmē, ka sievietes jūs uztur?
Var teikt arī tā.
Kas jāprot katram sevi cienošam čigānam?
Dziedāt vai dejot. Ja ne viens, tad otrs.
Ja uz ielas atrastu 50 eiro, kur tos tērētu?
Nopirktu sievai puķes.
Vai esat kādreiz atgriezis dāvanu?
(Ilgi domā.) Pirms daudziem gadiem man uzdāvināja kumeliņu. Un es nezināju, kur to likt, jo dzīvoju pilsētā. Aizgāju pie viena čigāna, kura cūkai tikko bija piedzimuši sivēni un iemainīju kumeliņu pret sešiem sivēniem. Tos uzdāvināju jaunākajam brālim kāzās.
Pabeidziet teikumu – kāzas bez čigāniem ir kā….
…nakts bez zvaigznēm.
Kā jums trūkst pilnai laimei?
Uzticības. Tas ir galvenais, lai es varētu sevi parādīt. Un ja es varēšu sevi parādīt, zudīs bailes. Tās ir galvenais šķērslis visos manos darījumos, jo cilvēkiem ir bailes no nezināmā.
Par vectētiņu vēl neesat kļuvis?
Vēl nē. Nesen dēls apprecējās, un vedekla gaida bērniņu. Visi to gaidām ar nepacietību.
 

Teksts no ''Privātās Dzīves''
​Teksta autors: Zane Piļka